RAM ir brīvpiekļuves atmiņa, un gandrīz katrai elektroniskai ierīcei, kas var veikt aprēķinus, darbam nepieciešama RAM. Kopā ar procesoru, mātesplati un cieto disku tā ir jebkura datora būtiska sastāvdaļa un nedarbosies, ja nav instalēts vismaz pieticīgs RAM. Kas ir RAM un cik daudz jums ir nepieciešams jūsu datorā?
Datoru operatīvā atmiņa parasti tiek nopirkta kā nūja dažādās summās atkarībā no ierīces paaudzes, ar kuru strādājat. Tipiski mūsdienu datoru apjomi ir no 4 GB RAM līdz 32 GB vai pat 64 GB. Jo vairāk jūs prasīsiet savam datoram saprāta robežās darīt vairāk nepieciešamo RAM.
Telefoni, spēļu konsoles, maršrutētāji, televizori, planšetdatori un jebkas ar interneta savienojumu izmanto RAM. Kamēr es runāju par datoriem, tas pats princips attiecas uz visām šīm ierīcēm.
Kas ir RAM?
RAM nūja ir tieši savienota ar jūsu mātesplati un tiek vadīta tieši pie procesora. Papildu ātrgaitas savienojums novedīs pie cietā diska.
Kad jūs prasāt savam datoram kaut ko darīt, operētājsistēma no cietā diska ņem visus nepieciešamos failus un resursus un ielādē to RAM, ja tas vēl nav tur. Kad procesors izpilda jūsu komandu, tas nolasa instrukciju un pēc tam atsaucas uz šiem resursiem tieši no RAM, un jūsu dators dara visu, kas jums ir prasīts. Procesors nevar tieši adresēt cieto disku, tāpēc tam ir jāsadarbojas ar starpnieku, kas ir jūsu RAM.
Reiz lasīju analoģiju, kas patiesībā ir diezgan laba. Iedomājieties, ka pie datora galda atrodas alus dzesētājs. Jūs nokļūstat iekšā, lai greiferstu alu. Tas ir ātrs un prasa sekundi. Tas ir jūsu RAM. Lai uzpildītu savu dzesētāju, jums jāiet uz ledusskapi, kurā ir vairāk alus, bet tas prasa ilgāku laiku. Ledusskapis ir jūsu cietais disks.
Jūs piepildāt savu dzesētāju (RAM) no ledusskapja (cietais disks) ar to, kas jums nepieciešams ilgstošai spēļu vai mācību sesijai, lai ātri piekļūtu. Ja vēlaties kaut ko citu, jums jādodas uz ledusskapi, kas prasa ilgāku laiku.
Būtībā šādi darbojas RAM.
Kā darbojas RAM
Izņemot NVRAM (Negaistošu brīvpiekļuves atmiņu), RAM ir nepastāvīgs. Tas nozīmē, ka darbam nepieciešama pastāvīga barošana. Tiklīdz tiek noņemta jauda, RAM atmiņā esošie dati tiek zaudēti.
Mūsdienu DRAM izmanto kondensatorus, kuri ir vai nu uzlādēti (1 binārā), vai izlādēti (0 binārā). Kārtība, kādā notiek šī uzlāde un izlāde, ir tā, kā RAM glabā datus. Kā jūs zināt, visi datora dati tiek glabāti binārā formātā kā 1 un 0. RAM izmanto šo spriegumu, lai noturētu 1. Tiklīdz enerģija tiek noņemta, visi kondensatori tiek izlādēti, būtībā atiestatot RAM, lai iztukšotu.
Lai uzlādētu un izlādētu kondensatorus pareizajā secībā, katram kondensatoram tiek piešķirta atmiņas adrese. Šīs atmiņas adreses tiek ievietotas RAM atmiņā, un jūsu operētājsistēma tos izmanto katra kondensatora identificēšanai. Šīs adreses operētājsistēma īslaicīgi indeksē, lai tā zinātu, kādi dati tiek glabāti.
Piemēram, jūs atverat Web lapu. Jūsu operētājsistēma ielādē pārlūku atmiņā un savā indeksā ieraksta tieši to, kuru atmiņas adresi tā izmanto. Pēc tam tā salīdzina šo adresi ar katru reizi, ritinot, mainot Web lapu vai mijiedarbojoties, kad pārlūks. Aizverot pārlūku, indekss tiek noslaucīts un atmiņas bloks tiek atiestatīts izmantošanai citā programmā.
RAM ātrums
Ja jūs iepērkaties RAM, jūs varat pamanīt tādus numurus kā DDR3 - 2400. DDR3 daļa ir atmiņas ģenerēšana. Jaunāki datori izmanto DDR4, savukārt DDR3 atmiņa tiek izmantota vecākiem datoriem. Daļa 2400 attiecas uz ātrumu, šajā gadījumā 2400MHz.
Jūsu mātesplatē būs noteikts, kuru absolūtās RAM atmiņu varat izmantot. Tam būs arī saderīgs ātrums, taču tie nav tik stingri. DDR4 RAM nevar izmantot DDR3 mātesplatē, jo tie fiziski atšķiras. Tomēr DDR4 - 3200MHz RAM varat izmantot mātesplatē, kas spēj darbināt tikai DDR4 - 2400MHz. Operatīvā atmiņa darbosies labi, taču darbosies tikai ar 2400MHz, nevis pilnu potenciālu.
Ir arī citi elementi, piemēram, laiks un latentums, taču tie ir mazāk svarīgi skaitļošanai patērētāja līmenī. Latentumi tiek uzskaitīti milisekundēs, kuras ļoti maz spēļu vai programmu pat pamanīs.
Cik daudz RAM jums nepieciešams?
Parasti, jo vairāk RAM ir, jo labāk, taču praktiskajā līmenī jums ir noteikts ierobežojums. Protams, ja personālajā datorā ir instalēta 32 GB RAM, izklausās labi, bet, ja jūs izmantojat tikai pusi no tā, otra puse vienkārši sēž tur, lai tiktu iztērēta.
Lielākajai daļai datoru jābūt instalētai vismaz 4 GB RAM. Gan Apple, gan Windows mašīnām tiešām vajadzētu būt vismaz šai summai. Ierobežojums nav pati operētājsistēma, lai gan abas OS patiešām izmanto daudz operatīvās atmiņas. Lielākais RAM lietotājs faktiski ir jūsu tīmekļa pārlūkprogramma, it īpaši Google Chrome.
Ja jūs mēdzat izmantot pārlūku Chrome ar atvērtām desmitiem cilņu vai vienlaikus izmantot daudz programmu, vairāk RAM palīdzēs paātrināt. Manuprāt, datora praktiskais minimums ir 8 GB. Tas ļauj pārlūkot tīmekli, cik vēlaties, skatīties videoklipus, atvērt programmas un spēlēt spēles ar pienācīgu izšķirtspēju.
Ja esat spēlētājs, 16 GB būtu noderīgi, ja operētājsistēmas un fona uzdevumiem būtu pietiekami daudz vietas. Tas ir svarīgāk, ja izmantojat VR vai vairākus monitorus. Maz ticams, ka spēle varētu stiept šo 16 GB robežu, taču tas ir iespējams. Spēles kvalitātes un izšķirtspējas iegūšanai izmanto grafikas kartes atmiņu. Lielāks operatīvās atmiņas ieguvums būtu spēļu kvalitāte tikai procesoru ietilpīgās spēlēs.
Sistēmu ir iespējams ielādēt ar 32 GB vai 64 GB, taču, ja ikdienā nekodējat audio vai video, tā ir pārāk liela. Pašlaik nav nevienas spēles vai neuzņēmumu programmas, kas prasa kaut ko tuvu 32 GB.
RAM vienlaikus ir ļoti vienkārša un ļoti sarežģīta. Būtībā tas ir starpnieks, kurš glabā bieži izmantotos datus, lai procesors varētu darboties. Kamēr RAM ir pastāvīgs un stabils sprieguma avots, RAM ir ļoti uzticama un tam ir būtiska loma mūsdienu skaitļošanā.
